🪷
శ్రీ దుర్గా సప్తశతీ
ఋషిరువాచ ||
దేవ్యా హతే తత్ర మహాసురేంద్రే
సేంద్రాః సురా వహ్నిపురోగమాస్తామ్ |
కాత్యాయనీం తుష్టువురిష్టలాభా-
మేధా ముని ఇట్లు పలికెను: ఆ మహాసురేశ్వరుడైన శుంభుడు హతమవ్వగానే, ఇంద్రునితో కూడిన దేవతలు మరియు అగ్నిదేవుడు ముందుండి (వహ్నిపురోగమాః) ఆ కాత్యాయనీ దేవిని స్తుతించిరి. తమకు లభించిన విజయం వల్ల (ఇష్టలాభాత్) వారి ముఖ పద్మములు (వక్త్రాబ్జ) వికసించాయి, తద్వారా దిక్కులన్నీ ప్రకాశించాయి.
దేవి ప్రపన్నార్తిహరే ప్రసీద
ప్రసీద మాతర్జగతో'ఖిలస్య |
ప్రసీద విశ్వేశ్వరి పాహి విశ్వం
త్వమీశ్వరీ దేవి చరాచరస్య ||
“ఓ దేవీ! శరణు కోరిన వారి దుఃఖాలను హరించేదానా! (ప్రపన్నార్తిహరే) ప్రసన్నురాలవు కమ్ము. ఓ మాతా! ఈ నిఖిల జగత్తుకు శాంతిని ప్రసాదించు. ఓ విశ్వేశ్వరీ! విశ్వాన్ని రక్షించు. ఈ చరాచర జగత్తుకు (చరాచరస్య) నీవే అధీశ్వరివి.”
ఆధారభూతా జగతస్త్వమేకా
మహీస్వరూపేణ యతః స్థితాసి |
అపాం స్వరూపస్థితయా త్వయైత-
“ఈ జగత్తుకు నీవు ఒక్కదానివే (త్వమేకా) ఆధారభూతురాలవు. నీవు భూమి రూపంలో (మహీస్వరూపేణ) స్థిరంగా ఉన్నావు. ఓ అలఘు విక్రమవంతురాలా! నీవు జల స్వరూపంలో ఉండి ఈ మొత్తం విశ్వానికి తృప్తిని, జీవశక్తిని (ఆప్యాయతే) ప్రసాదిస్తున్నావు.”
త్వం వైష్ణవీ శక్తిరనంతవీర్యా
విశ్వస్య బీజం పరమా'సి మాయా |
సమ్మోహితం దేవి సమస్తమేతత్
త్వం వై ప్రసన్నా భువి ముక్తిహేతుః ||
“నీవు అనంతమైన వీర్యం గల విష్ణు శక్తివి (వైష్ణవీ శక్తిః). నీవు విశ్వమంతటికీ మూలమైన పరమ మాయవు (విశ్వస్య బీజం పరమా మాయా). ఓ దేవీ! ఈ సమస్త ప్రపంచం నీ మాయ చేతనే మోహింపబడుతోంది. నీవు ప్రసన్నురాలవైతే ఈ భూమిపై ముక్తిని ప్రసాదించే హేతువువు నీవే.”
విద్యాః సమస్తాస్తవ దేవి భేదాః
స్త్రియః సమస్తాః సకలా జగత్సు |
త్వయైకయా పూరితమంబయైతత్
కా తే స్తుతిః స్తవ్యపరా పరోక్తిః ||
“ఓ దేవీ! లోకంలోని సమస్త విద్యలు నీ వివిధ రూపాలే. ఈ జగత్తులోని స్త్రీలందరూ (స్త్రియః సమస్తాః) నీ స్వరూపములే. ఓ అంబికా! నీవు ఒక్కదానివే ఈ విశ్వమంతటా నిండి ఉన్నావు. సర్వోత్కృష్టమైన నీకు మేము చేసే స్తుతి ఏపాటిది? (స్తుతికి అతీతమైన నీకు ఏ మాటలు సరిపోతాయి?)”
సర్వభూతా యదా దేవీ భుక్తిముక్తిప్రదాయినీ |
త్వం స్తుతా స్తుతయే కా వా భవంతు పరమోక్తయః ||
“నీవు సర్వభూత స్వరూపిణివి. భోగాన్ని (భుక్తి) మరియు మోక్షాన్ని (ముక్తి) ప్రసాదించేదానవు. అటువంటి నిన్ను స్తుతించడానికి గొప్ప మాటలు ఏమున్నాయి? (అనగా నీవు స్తుతి పాఠాలకు అందని దానివని భావం).”
సర్వస్య బుద్ధిరూపేణ జనస్య హృది సంస్థితే |
స్వర్గాపవర్గదే దేవి నారాయణి నమో'స్తు తే ||
“సమస్త ప్రాణుల హృదయాలలో బుద్ధి రూపంలో (బుద్ధిరూపేణ) నివసించేదానా! స్వర్గాన్ని మరియు అపవర్గాన్ని (మోక్షాన్ని) ప్రసాదించే ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.”
కలాకాష్ఠాదిరూపేణ పరిణామప్రదాయిని |
విశ్వస్యోపరతౌ శక్తే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
కాలము యొక్క సూక్ష్మ రూపాలైన కల, కాష్ఠ (కలాకాష్ఠాదిరూపేణ) మొదలైన రూపములలో ఉండి, సమస్త జగత్తుకు మార్పును/పరిణామమును (పరిణామప్రదాయిని) కలిగించేదానా! ప్రళయకాలంలో విశ్వాన్ని ఉపసంహరించే శక్తి గలదానా! ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
సర్వమంగళమాంగళ్యే శివే సర్వార్థసాధికే |
శరణ్యే త్ర్యంబకే గౌరి నారాయణి నమో'స్తు తే ||
సర్వ మంగళములకు మంగళమునిచ్చేదానా (సర్వమంగళమాంగళ్యే), శుభప్రదాయినివి (శివే), ధర్మార్థకామమోక్షాలనే నాలుగు పురుషార్థాలను సిద్ధంపజేసేదానా (సర్వార్థసాధికే), శరణు కోరదగినదానా (శరణ్యే), ముక్కంటివైన ఓ గౌరీ! నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
సృష్టిస్థితివినాశానాం శక్తిభూతే సనాతని |
గుణాశ్రయే గుణమయే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
సృష్టి, స్థితి మరియు వినాశనాలకు (సృష్టిస్థితివినాశానాం) మూలశక్తివి, శాశ్వతమైనదానివి (సనాతని), త్రిగుణాలకు ఆధారభూతురాలివి మరియు త్రిగుణ స్వరూపిణివి అయిన ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
శరణాగతదీనార్తపరిత్రాణపరాయణే |
సర్వస్యార్తిహరే దేవి నారాయణి నమో'స్తు తే ||
శరణుజొచ్చిన దీనులను, ఆర్తులను రక్షించడమే పరమావధిగా గలదానా (శరణాగతదీనార్తపరిత్రాణపరాయణే), సమస్త ప్రాణుల దుఃఖాలను హరించే ఓ దేవీ! నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
హంసయుక్తవిమానస్థే బ్రహ్మాణీరూపధారిణి |
కౌశాంభఃక్షరికే దేవి నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(బ్రహ్మాణి): హంసలు పూన్చిన విమానముపై కూర్చున్నదానా, బ్రహ్మాణీ రూపమును ధరించినదానా, దర్భతో కూడిన పవిత్ర జలమును (ప్రోక్షణ కోసం) చిలకరించేదానా! ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
త్రిశూలచంద్రాహిధరే మహావృషభవాహిని |
మాహేశ్వరీస్వరూపేణ నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(మాహేశ్వరి): త్రిశూలమును, చంద్రరేఖను, సర్పమును ధరించినదానా, గొప్ప వృషభమును వాహనముగా గలదానా, మాహేశ్వరీ స్వరూపముతో ఉన్న ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
మయూరకుక్కుటవృతే మహాశక్తిధరే'నఘే |
కౌమారీరూపసంస్థానే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(కౌమారి): నెమలి మరియు కోడిపుంజు వాహనముగా గలదానా, గొప్ప శక్తి అనే ఆయుధాన్ని ధరించిన నిష్కల్మషురాలా (అనఘే), కౌమారీ రూపములో ఉన్న ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
శంఖచక్రగదాశార్ంగగృహీతపరమాయుధే |
ప్రసీద వైష్ణవీరూపే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(వైష్ణవి): శంఖము, చక్రము, గద, శార్ంగమనే విల్లు మొదలైన శ్రేష్ఠమైన ఆయుధాలను ధరించినదానా, వైష్ణవీ రూపముతో ఉన్న ఓ నారాయణీ! మాపై ప్రసన్నురాలవు కమ్ము. నీకు నమస్కారము.
గృహీతోగ్రమహాచక్రే దంష్ట్రోద్ధృతవసుంధరే |
వరాహరూపిణి శివే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(వారాహి): భయంకరమైన మహా చక్రమును ధరించి, తన కోరలతో భూమిని ఉద్ధరించినదానా (దంష్ట్రోద్ధృతవసుంధరే), వారాహీ రూపములో ఉన్న శుభప్రదాయినివైన ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
నృసింహరూపేణోగ్రేణ హంతుం దైత్యాన్ కృతోద్యమే |
త్రైలోక్యత్రాణసహితే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(నారసింహి): దైత్యులను సంహరించుటకు భయంకరమైన నరసింహ రూపమును దాల్చినదానా, ముల్లోకాలను రక్షించుటకు పూనుకున్న ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
కిరీటిని మహావజ్రే సహస్రనయనోజ్జ్వలే |
వృత్రప్రాణహరే చైంద్రి నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(ఐంద్రి): కిరీటమును ధరించినదానా, గొప్ప వజ్రాయుధము చేతబూనినదానా, వేయి కన్నులతో ప్రకాశించేదానా (సహస్రనయనోజ్జ్వలే), వృత్రాసురుని ప్రాణాలను హరించిన ఐంద్రీ శక్తివైన ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
శివదూతీస్వరూపేణ హతదైత్యమహాబలే |
ఘోరరూపే మహారావే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(శివదూతి): శివదూతీ స్వరూపముతో మహాబలవంతులైన దైత్యులను సంహరించినదానా, భయంకరమైన రూపము మరియు భీకరమైన గర్జనలు (మహారావే) గల ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
దంష్ట్రాకరాలవదనే శిరోమాలావిభూషణే |
చాముండే ముండమథనే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
(చాముండ): కోరలతో భయంకరముగా ఉన్న ముఖము గలదానా, ముండాసురుని మర్దించినదానా, శిరోమాలలను అలంకారముగా ధరించిన ఓ చాముండా! నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
లక్ష్మి లజ్జే మహావిద్యే శ్రద్ధే పుష్టి స్వధే ధ్రువే |
మహారాత్రి మహామాయే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
లక్ష్మి, లజ్జ (వినయం), మహావిద్య, శ్రద్ధ, పుష్టి (పోషణ), స్వధ (పితృదేవతల శక్తి), ధ్రువ (స్థిరత్వము), మహారాత్రి మరియు మహామాయ రూపములలో ఉన్న ఓ నారాయణీ! నీకు నమస్కారము.
మేధే సరస్వతి వరే భూతి బాభ్రవి తామసి |
నియతే త్వం ప్రసీదేశే నారాయణి నమో'స్తు తే ||
మేధా (బుద్ధి), సరస్వతి, శ్రేష్ఠురాలైన వరం, విభూతి (ఐశ్వర్యం), బాభ్రవి (ముదురు ఎరుపు రంగు గల శక్తి), తామసి (నిద్ర/సంహార శక్తి), నియత (నియంత్రణ) రూపములలో ఉన్న ఓ నారాయణీ! నీపై మాకు ప్రసన్నురాలవు కమ్ము.
సర్వస్వరూపే సర్వేశే సర్వశక్తిసమన్వితే |
భయేభ్యస్త్రాహి నో దేవి దుర్గే దేవి నమో'స్తు తే ||
సమస్త రూపములు నీవే అయినదానా (సర్వస్వరూపే), అందరికీ ఈశ్వరివి, సర్వ శక్తులతో కూడి ఉన్న ఓ దుర్గా దేవీ! మమ్మల్ని భయాల నుండి రక్షించుము. నీకు నమస్కారము.
ఏతత్తే వదనం సౌమ్యం లోచనత్రయభూషితమ్ |
పాతు నః సర్వభూతేభ్యః కాత్యాయని నమో'స్తు తే ||
మూడు కన్నులతో అలంకరింపబడిన నీ సౌమ్యమైన ఈ ముఖము (వదనం సౌమ్యం), సమస్త భూత ప్రేత పిశాచాది భయాల నుండి మమ్మల్ని కాపాడుగాక. ఓ కాత్యాయనీ! నీకు నమస్కారము.
జ్వాలాకరాలమత్యుగ్రమశేషాసురసూదనమ్ |
త్రిశూలం పాతు నో భీతేర్భద్రకాలి నమో'స్తు తే ||
జ్వాలలతో భయంకరముగా ఉండి, అత్యంత ఉగ్రముగా అసురులందరినీ సంహరించే నీ త్రిశూలము, మా భయాలను పోగొట్టి రక్షించుగాక. ఓ భద్రకాళీ! నీకు నమస్కారము.
హినస్తి దైత్యతేజాంసి స్వనేనాపూర్య యా జగత్ |
సా ఘంటా పాతు నో దేవి పాపేభ్యో నః సుతానివ ||
తన శబ్దముతో జగత్తునంతా నింపి, దైత్యుల తేజస్సును హరించే నీ గంట (ఘంటా), తల్లి తన బిడ్డలను కాపాడుకున్నట్లుగా మమ్మల్ని పాపాల నుండి రక్షించుగాక.
అసురాసృగ్వసాపంకచర్చితస్తే కరోజ్జ్వలః |
శుభాయ ఖడ్గో భవతు చండికే త్వాం నతా వయమ్ ||
అసురుల రక్తము, కొవ్వు అనే బురదతో పూయబడి, నీ చేతిలో వెలుగుతున్న నీ ఖడ్గము మాకు శుభములను చేకూర్చుగాక. ఓ చండికా దేవీ! నీకు మేము నమస్కరిస్తున్నాము.
రోగానశేషానపహంసి తుష్టా
రుష్టా తు కామాన్ సకలానభీష్టాన్ |
త్వామాశ్రితానాం న విపన్నరాణాం
త్వామాశ్రితా హ్యాశ్రయతాం ప్రయాంతి ||
ఓ దేవీ! నీవు ప్రసన్నురాలవైతే (తుష్టా) అశేషమైన రోగాలను (రోగానశేషాన్) హరిస్తావు. అదే కోపిస్తే (రుష్టా) మనిషి కోరుకునే సమస్త కోరికలను (కామాన్ సకలాన్) నశింపజేస్తావు. నిన్ను ఆశ్రయించిన వారికి ఎన్నటికీ ఆపదలు (విపత్) కలగవు. నిన్ను ఆశ్రయించిన వారు ఇతరులకు ఆశ్రయం ఇచ్చేంతటి స్థితిని (ఆశ్రయతాం) పొందుతారు.
ఏతత్కృతం యత్కదనం త్వయాద్య
ధర్మద్విషాం దేవి మహాసురాణామ్ |
రూపైరనేకైర్బహుధా''త్మమూర్తిం
కృత్వాంబికే తత్ ప్రకరోతి కాన్యా ||
ఓ అంబికా! ధర్మద్వేషులైన ఈ మహాసురులను సంహరించుటకు నీవు నీ మూర్తిని అనేక రూపాలుగా (రూపైరనేకైః) విభజించి, చేసిన ఈ మహాకార్యం నీవు తప్ప వేరెవరు చేయగలరు?
విద్యాసు శాస్త్రేషు వివేకదీపే-
మమత్వగర్తే'తిమహాంధకారే
విభ్రామయత్యేతదతీవ విశ్వమ్ ||
సమస్త విద్యలందు, శాస్త్రములందు, వివేకాన్ని కలిగించే దీపముల వంటి ఉపనిషద్వాక్యాలందు నీవు తప్ప వేరెవరు ఉన్నారు? అయినప్పటికీ, ఈ జగత్తునంతా మమకారం (మమత్వ) అనే గాఢాంధకారం గల గోతిలో పడవేసి భ్రమింపజేసేది కూడా నీ మాయే.
రక్షాంసి యత్రోగ్రవిషాశ్చ నాగా
యత్రారయో దస్యుబలాని యత్ర |
దావానలో యత్ర తథాబ్ధిమధ్యే
తత్ర స్థితా త్వం పరిపాసి విశ్వమ్ ||
ఎక్కడ రాక్షసులు, విష సర్పాలు (నాగాః) ఉంటాయో, ఎక్కడ శత్రువులు, దొంగల భయం (దస్యుబలాని) ఉంటుందో, ఎక్కడ కార్చిచ్చు (దావానలః) లేదా సముద్ర మధ్యంలో ఆపదలు ఉంటాయో… అక్కడల్లా నీవు ఉండి ఈ విశ్వాన్ని రక్షిస్తున్నావు (పరిపాసి).
విశ్వేశ్వరి త్వం పరిపాసి విశ్వం
విశ్వాత్మికా ధారయసీహ విశ్వమ్ |
విశ్వేశవంద్యా భవతీ భవంతి
విశ్వాశ్రయా యే త్వయి భక్తినమ్రాః ||
ఓ విశ్వేశ్వరీ! నీవే ఈ విశ్వాన్ని రక్షిస్తున్నావు. విశ్వాత్మికవు కాబట్టి ఈ విశ్వాన్ని భరిస్తున్నావు. నీవు విశ్వనాథుని (శివుని) చేత కూడా వందింపబడేదానివి. నిన్ను భక్తితో నమస్కరించేవారు స్వయంగా విశ్వానికే ఆశ్రయ భూతులు (విశ్వాశ్రయాః) అవుతారు.
దేవి ప్రసీద పరిపాలయ నో'రిభీతే-
పాపాని సర్వజగతాం ప్రశమం నయాశు
ఉత్పాతపాకజనితాంశ్చ మహోపసర్గాన్ ||
ఓ దేవీ! ప్రసన్నురాలవు కమ్ము. ఇప్పుడు అసురులను వధించి మమ్మల్ని ఎలా కాపాడావో, అలాగే నిత్యం మమ్మల్ని శత్రు భయం (అరిభీతేః) నుండి రక్షించు. సమస్త జగత్తులోని పాపాలను, గ్రహగతుల వల్ల కలిగే దుష్ఫలితాలను (ఉత్పాత), మహోపద్రవాలను వెంటనే శాంతింపజేయుము.
ప్రణతానాం ప్రసీద త్వం దేవి విశ్వార్తిహారిణి |
త్రైలోక్యవాసినామీడ్యే లోకానాం వరదా భవ ||
శరణు వేడిన వారిపై ప్రసన్నురాలవు కమ్ము. విశ్వంలోని దుఃఖాలను హరించే ఓ దేవీ! ముల్లోక వాసులచే స్తుతింపబడేదానా! సకల లోకాలకు వరములను ఇచ్చేదానివి (వరదా) కమ్ము.
వరదా'హం సురగణా వరం యన్మనసేచ్ఛథ |
తం వృణుధ్వం ప్రయచ్ఛామి జగతాముపకారకమ్ ||
దేవి ఇట్లు పలికెను: “ఓ దేవతలారా! నేను మీకు వరములను ప్రసాదించుదానిని (వరదాహం). మీ మనస్సులో ఏ కోరిక ఉన్నదో, జగత్తుకు ఉపకారము కలిగించే ఆ వరమును కోరుకొనుము (వరం వృణుధ్వమ్), నేను దానిని అనుగ్రహిస్తాను.”
సర్వబాధాప్రశమనం త్రైలోక్యస్యాఖిలేశ్వరి |
ఏవమేవ త్వయా కార్యమస్మద్వైరివినాశనమ్ ||
దేవతలు ఇట్లు పలికెను: “ఓ అఖిలేశ్వరీ! ముల్లోకాలలో మాకు కలిగే సమస్త బాధలను శాంతింపజేయుము (సర్వబాధాప్రశమనం). అలాగే మా శత్రువులైన అసురులను ఇప్పుడు ఎలాగైతే సంహరించావో, భవిష్యత్తులో కూడా అలాగే వినాశనము చేయుము (వైరివినాశనమ్). మాకు కావలసిన వరం ఇదే.”
వైవస్వతే'ంతరే ప్రాప్తే అష్టావింశతిమే యుగే |
శుంభో నిశుంభశ్చైవాన్యావుత్పత్స్యేతే మహాసురౌ ||
దేవి ఇట్లు పలికెను: “వైవస్వత మన్వంతరంలోని ఇరవై ఎనిమిదవ (అష్టావింశతిమే) మహాయుగంలో (ద్వాపరయుగంలో), మరల శుంభ నిశుంభులనే ఇద్దరు మహాసురులు పుడతారు.”
నందగోపగృహే జాతా యశోదాగర్భసంభవా |
తతస్తౌ నాశయిష్యామి వింధ్యాచలనివాసినీ ||
“అప్పుడు నేను నందగోపుని ఇంట్లో, యశోద గర్భమున (యశోదాగర్భసంభవా) జన్మించి, వింధ్య పర్వతముపై నివసిస్తూ (వింధ్యాచలనివాసినీ), ఆ శుంభ నిశుంభులను సంహరిస్తాను.”
పునరప్యతిరౌద్రేణ రూపేణ పృథివీతలే |
అవతీర్య హనిష్యామి వైప్రచిత్తాంశ్చ దానవాన్ ||
భక్షయంత్యాశ్చ తానుగ్రాన్ వైప్రచిత్తాన్ మహాసురాన్ |
రక్తా దంతా భవిష్యంతి దాడిమీకుసుమోపమాః ||
“ఆ తర్వాత మరల అత్యంత భయంకరమైన రూపముతో (అతిరౌద్రేణ రూపేణ) భూమిపై అవతరించి, ‘విప్రచిత్తి’ వంశానికి చెందిన దానవులను హరిస్తాను. ఆ ఉగ్రులైన రాక్షసులను భక్షించే సమయంలో నా పళ్ళు (దంతాః) దానిమ్మ పూల వలె ఎర్రగా (రక్తాః) మారుతాయి.”
తతో మాం దేవతాః స్వర్గే మర్త్యలోకే చ మానవాః |
స్తువంతో వ్యాహరిష్యంతి సతతం రక్తదంతికామ్ ||
“అందువల్ల స్వర్గంలోని దేవతలు, భూలోకంలోని మానవులు నన్ను ఎల్లప్పుడూ ‘రక్తదంతికా’ (రక్తదంతికామ్) అనే పేరుతో స్తుతిస్తారు.”
భూయశ్చ శతవార్షిక్యామనావృష్ట్యామనంభసి |
మునిభిః సంస్తుతా భూమౌ సంభవిష్యామ్యయోనిజా ||
“మరొకసారి భూమిపై వంద సంవత్సరాల పాటు వర్షాలు లేక క్షామము (అనావృష్ట్యామ్) ఏర్పడినప్పుడు, మునుల ప్రార్థన మేరకు నేను భూమిపై అయోనిజగా (సంభవిష్యామ్యయోనిజా) ఆవిర్భవిస్తాను.”
తతః శతేన నేత్రాణాం నిరీక్షిష్యామ్యహం మునీన్ |
కీర్తయిష్యంతి మనుజాః శతాక్షీమితి మాం తతః ||
“అప్పుడు నేను వంద కళ్లతో (శతేన నేత్రాణాం) ఆ మునులను కరుణతో వీక్షిస్తాను. ఆ కారణము చేత మనుషులు నన్ను ‘శతాక్షీ’ (శతాక్షీమ్) అని కీర్తిస్తారు.”
తతో'హమఖిలం లోకమాత్మదేహసముద్భవైః |
భరిష్యామి సురాః శాకైరావృష్టేః ప్రాణధారకైః ||
శాకంభరీతి విఖ్యాతిం తదా యస్యామ్యహం భువి ||
“ఓ దేవతలారా! ఆ తర్వాత వర్షం కురిసే వరకు, ప్రాణాలను నిలిపేవి మరియు నా దేహము నుండి పుట్టినవి (ఆత్మదేహసముద్భవైః) అయిన శాకములతో (ఆకుకూరలు/కాయగూరలు – శాకైః) ఈ లోకాన్నంతటినీ నేను పోషిస్తాను. ఆ కారణము చేత నేను భూమిపై ‘శాకంబరీ’ (శాకంభరీ) అనే పేరుతో ప్రసిద్ధి చెందుతాను.”
తత్రైవ చ వధిష్యామి దుర్గమాఖ్యం మహాసురమ్ |
దుర్గాదేవీతి విఖ్యాతం తన్మే నామ భవిష్యతి ||
“అక్కడే నేను దుర్గముడు (దుర్గమాఖ్యమ్) అనే పేరు గల మహాసురుడిని సంహరిస్తాను. దానివల్ల నాకు ‘దుర్గాదేవి’ (దుర్గాదేవీ) అనే ప్రసిద్ధమైన నామము కలుగుతుంది.”
పునశ్చాహం యదా భీమం రూపం కృత్వా హిమాచలే |
రక్షాంసి భక్షయిష్యామి మునీనాం త్రాణకారణాత్ ||
తదా మాం మునయః సర్వే స్తోష్యంత్యానమ్రమూర్తయః |
భీమాదేవీతి విఖ్యాతం తన్మే నామ భవిష్యతి ||
“మరొకసారి నేను హిమాలయ పర్వతముపై (హిమాచలే) అత్యంత భయంకరమైన (భీమం) రూపమును ధరించి, మునులను రక్షించుటకై రాక్షసులను భక్షిస్తాను. అప్పుడు మునులందరూ భక్తితో నమస్కరిస్తూ నన్ను స్తుతిస్తారు. ఆ సమయంలో నాకు ‘భీమాదేవి’ (భీమాదేవీ) అనే పేరు ప్రఖ్యాతి లభిస్తుంది.”
యదారుణాఖ్యస్త్రైలోక్యే మహాబాధాం కరిష్యతి |
తదా'హం భ్రామరం రూపం కృత్వా'సంఖ్యేయషట్పదమ్ ||
త్రైలోక్యస్య హితార్థాయ వధిష్యామి మహాసురమ్ |
భ్రామరీతి చ మాం లోకాస్తదా స్తోష్యంతి సర్వతః ||
“అరుణుడు (అరుణాఖ్యః) అనే రాక్షసుడు ముల్లోకాలకు మహా బాధను కలిగించినప్పుడు, నేను లెక్కలేనన్ని తుమ్మెదల రూపమును (భ్రామరం రూపం కృత్వా'సంఖ్యేయషట్పదమ్) ధరించి, లోక కళ్యాణము కోసం ఆ మహాసురుడిని సంహరిస్తాను. అప్పుడు లోకమంతటా ప్రజలు నన్ను ‘భ్రామరీ’ (భ్రామరీ) అని స్తోత్రం చేస్తారు.”
ఇత్థం యదా యదా బాధా దానవోత్థా భవిష్యతి |
తదా తదావతీర్యాహం కరిష్యామ్యరిసంక్షయమ్ ||
“ఈ విధముగా ఎప్పుడెప్పుడు (యదా యదా) దానవుల వల్ల లోకానికి బాధ కలుగుతుందో, అప్పుడప్పుడు (తదా తదా) నేను అవతరించి (అవతీర్యాహమ్) శత్రువులను సంహరిస్తాను (కరిష్యామ్యరిసంక్షయమ్).”
ఇతి శ్రీమార్కండేయపురాణే సావర్ణికే మన్వంతరే దేవీమాహాత్మ్యే నారాయణీస్తుతిర్నామ ఏకాదశో'ధ్యాయః ||
(ఉవాచమంత్రాః – ౪, అర్ధమంత్రాః – ౧, శ్లోకమంత్రాః – ౫౦, ఏవం – ౫౫, ఏవమాదితః – ౬౩౦)
ద్వాదశో'ధ్యాయః (భగవతీ వాక్యం)
(నిత్య పారాయణ గ్రంథము)
సంపూర్ణ
🪷
శ్రీ దుర్గా సప్తశతీ
तॆलुगु
स्तोत्रनिधि
श्री दुर्गा सप्तशती
[गमनिक: ई अध्यायं (श्लोकालु मात्रमे) “
श्री दुर्गा स्तोत्रनिधि
” पारायण ग्रंथमुलो कूडा उन्नदि.
|| ॐ ||
ऋषिरुवाच ||
देव्या हते तत्र महासुरेंद्रे
सेंद्राः सुरा वह्निपुरोगमास्ताम् |
कात्यायनीं तुष्टुवुरिष्टलाभा-
मेधा मुनि इट्लु पलिकॆनु: आ महासुरेश्वरुडैन शुंभुडु हतमव्वगाने, इंद्रुनितो कूडिन देवतलु मरियु अग्निदेवुडु मुंदुंडि (वह्निपुरोगमाः) आ कात्यायनी देविनि स्तुतिंचिरि. तमकु लभिंचिन विजयं वल्ल (इष्टलाभात्) वारि मुख पद्ममुलु (वक्त्राब्ज) विकसिंचायि, तद्वारा दिक्कुलन्नी प्रकाशिंचायि.
देवि प्रपन्नार्तिहरे प्रसीद
प्रसीद मातर्जगतोऽखिलस्य |
प्रसीद विश्वेश्वरि पाहि विश्वं
त्वमीश्वरी देवि चराचरस्य ||
“ओ देवी! शरणु कोरिन वारि दुःखालनु हरिंचेदाना! (प्रपन्नार्तिहरे) प्रसन्नुरालवु कम्मु. ओ माता! ई निखिल जगत्तुकु शांतिनि प्रसादिंचु. ओ विश्वेश्वरी! विश्वान्नि रक्षिंचु. ई चराचर जगत्तुकु (चराचरस्य) नीवे अधीश्वरिवि.”
आधारभूता जगतस्त्वमेका
महीस्वरूपेण यतः स्थितासि |
अपां स्वरूपस्थितया त्वयैत-
“ई जगत्तुकु नीवु ऒक्कदानिवे (त्वमेका) आधारभूतुरालवु. नीवु भूमि रूपंलो (महीस्वरूपेण) स्थिरंगा उन्नावु. ओ अलघु विक्रमवंतुराला! नीवु जल स्वरूपंलो उंडि ई मॊत्तं विश्वानिकि तृप्तिनि, जीवशक्तिनि (आप्यायते) प्रसादिस्तुन्नावु.”
त्वं वैष्णवी शक्तिरनंतवीर्या
विश्वस्य बीजं परमाऽसि माया |
सम्मोहितं देवि समस्तमेतत्
त्वं वै प्रसन्ना भुवि मुक्तिहेतुः ||
“नीवु अनंतमैन वीर्यं गल विष्णु शक्तिवि (वैष्णवी शक्तिः). नीवु विश्वमंतटिकी मूलमैन परम मायवु (विश्वस्य बीजं परमा माया). ओ देवी! ई समस्त प्रपंचं नी माय चेतने मोहिंपबडुतोंदि. नीवु प्रसन्नुरालवैते ई भूमिपै मुक्तिनि प्रसादिंचे हेतुवुवु नीवे.”
विद्याः समस्तास्तव देवि भेदाः
स्त्रियः समस्ताः सकला जगत्सु |
त्वयैकया पूरितमंबयैतत्
का ते स्तुतिः स्तव्यपरा परोक्तिः ||
“ओ देवी! लोकंलोनि समस्त विद्यलु नी विविध रूपाले. ई जगत्तुलोनि स्त्रीलंदरू (स्त्रियः समस्ताः) नी स्वरूपमुले. ओ अंबिका! नीवु ऒक्कदानिवे ई विश्वमंतटा निंडि उन्नावु. सर्वोत्कृष्टमैन नीकु मेमु चेसे स्तुति एपाटिदि? (स्तुतिकि अतीतमैन नीकु ए माटलु सरिपोतायि?)”
सर्वभूता यदा देवी भुक्तिमुक्तिप्रदायिनी |
त्वं स्तुता स्तुतये का वा भवंतु परमोक्तयः ||
“नीवु सर्वभूत स्वरूपिणिवि. भोगान्नि (भुक्ति) मरियु मोक्षान्नि (मुक्ति) प्रसादिंचेदानवु. अटुवंटि निन्नु स्तुतिंचडानिकि गॊप्प माटलु एमुन्नायि? (अनगा नीवु स्तुति पाठालकु अंदनि दानिवनि भावं).”
सर्वस्य बुद्धिरूपेण जनस्य हृदि संस्थिते |
स्वर्गापवर्गदे देवि नारायणि नमोऽस्तु ते ||
“समस्त प्राणुल हृदयाललो बुद्धि रूपंलो (बुद्धिरूपेण) निवसिंचेदाना! स्वर्गान्नि मरियु अपवर्गान्नि (मोक्षान्नि) प्रसादिंचे ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.”
कलाकाष्ठादिरूपेण परिणामप्रदायिनि |
विश्वस्योपरतौ शक्ते नारायणि नमोऽस्तु ते ||
कालमु यॊक्क सूक्ष्म रूपालैन कल, काष्ठ (कलाकाष्ठादिरूपेण) मॊदलैन रूपमुललो उंडि, समस्त जगत्तुकु मार्पुनु/परिणाममुनु (परिणामप्रदायिनि) कलिगिंचेदाना! प्रळयकालंलो विश्वान्नि उपसंहरिंचे शक्ति गलदाना! ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
सर्वमंगळमांगळ्ये शिवे सर्वार्थसाधिके |
शरण्ये त्र्यंबके गौरि नारायणि नमोऽस्तु ते ||
सर्व मंगळमुलकु मंगळमुनिच्चेदाना (सर्वमंगळमांगळ्ये), शुभप्रदायिनिवि (शिवे), धर्मार्थकाममोक्षालने नालुगु पुरुषार्थालनु सिद्धंपजेसेदाना (सर्वार्थसाधिके), शरणु कोरदगिनदाना (शरण्ये), मुक्कंटिवैन ओ गौरी! नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
सृष्टिस्थितिविनाशानां शक्तिभूते सनातनि |
गुणाश्रये गुणमये नारायणि नमोऽस्तु ते ||
सृष्टि, स्थिति मरियु विनाशनालकु (सृष्टिस्थितिविनाशानां) मूलशक्तिवि, शाश्वतमैनदानिवि (सनातनि), त्रिगुणालकु आधारभूतुरालिवि मरियु त्रिगुण स्वरूपिणिवि अयिन ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
शरणागतदीनार्तपरित्राणपरायणे |
सर्वस्यार्तिहरे देवि नारायणि नमोऽस्तु ते ||
शरणुजॊच्चिन दीनुलनु, आर्तुलनु रक्षिंचडमे परमावधिगा गलदाना (शरणागतदीनार्तपरित्राणपरायणे), समस्त प्राणुल दुःखालनु हरिंचे ओ देवी! नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
हंसयुक्तविमानस्थे ब्रह्माणीरूपधारिणि |
कौशांभःक्षरिके देवि नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(ब्रह्माणि): हंसलु पून्चिन विमानमुपै कूर्चुन्नदाना, ब्रह्माणी रूपमुनु धरिंचिनदाना, दर्भतो कूडिन पवित्र जलमुनु (प्रोक्षण कोसं) चिलकरिंचेदाना! ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
त्रिशूलचंद्राहिधरे महावृषभवाहिनि |
माहेश्वरीस्वरूपेण नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(माहेश्वरि): त्रिशूलमुनु, चंद्ररेखनु, सर्पमुनु धरिंचिनदाना, गॊप्प वृषभमुनु वाहनमुगा गलदाना, माहेश्वरी स्वरूपमुतो उन्न ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
मयूरकुक्कुटवृते महाशक्तिधरेऽनघे |
कौमारीरूपसंस्थाने नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(कौमारि): नॆमलि मरियु कोडिपुंजु वाहनमुगा गलदाना, गॊप्प शक्ति अने आयुधान्नि धरिंचिन निष्कल्मषुराला (अनघे), कौमारी रूपमुलो उन्न ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
शंखचक्रगदाशार्ङ्गगृहीतपरमायुधे |
प्रसीद वैष्णवीरूपे नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(वैष्णवि): शंखमु, चक्रमु, गद, शार्ङ्गमने विल्लु मॊदलैन श्रेष्ठमैन आयुधालनु धरिंचिनदाना, वैष्णवी रूपमुतो उन्न ओ नारायणी! मापै प्रसन्नुरालवु कम्मु. नीकु नमस्कारमु.
गृहीतोग्रमहाचक्रे दंष्ट्रोद्धृतवसुंधरे |
वराहरूपिणि शिवे नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(वाराहि): भयंकरमैन महा चक्रमुनु धरिंचि, तन कोरलतो भूमिनि उद्धरिंचिनदाना (दंष्ट्रोद्धृतवसुंधरे), वाराही रूपमुलो उन्न शुभप्रदायिनिवैन ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
नृसिंहरूपेणोग्रेण हंतुं दैत्यान् कृतोद्यमे |
त्रैलोक्यत्राणसहिते नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(नारसिंहि): दैत्युलनु संहरिंचुटकु भयंकरमैन नरसिंह रूपमुनु दाल्चिनदाना, मुल्लोकालनु रक्षिंचुटकु पूनुकुन्न ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
किरीटिनि महावज्रे सहस्रनयनोज्ज्वले |
वृत्रप्राणहरे चैंद्रि नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(ऐंद्रि): किरीटमुनु धरिंचिनदाना, गॊप्प वज्रायुधमु चेतबूनिनदाना, वेयि कन्नुलतो प्रकाशिंचेदाना (सहस्रनयनोज्ज्वले), वृत्रासुरुनि प्राणालनु हरिंचिन ऐंद्री शक्तिवैन ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
शिवदूतीस्वरूपेण हतदैत्यमहाबले |
घोररूपे महारावे नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(शिवदूति): शिवदूती स्वरूपमुतो महाबलवंतुलैन दैत्युलनु संहरिंचिनदाना, भयंकरमैन रूपमु मरियु भीकरमैन गर्जनलु (महारावे) गल ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
दंष्ट्राकरालवदने शिरोमालाविभूषणे |
चामुंडे मुंडमथने नारायणि नमोऽस्तु ते ||
(चामुंड): कोरलतो भयंकरमुगा उन्न मुखमु गलदाना, मुंडासुरुनि मर्दिंचिनदाना, शिरोमाललनु अलंकारमुगा धरिंचिन ओ चामुंडा! नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
लक्ष्मि लज्जे महाविद्ये श्रद्धे पुष्टि स्वधे ध्रुवे |
महारात्रि महामाये नारायणि नमोऽस्तु ते ||
लक्ष्मि, लज्ज (विनयं), महाविद्य, श्रद्ध, पुष्टि (पोषण), स्वध (पितृदेवतल शक्ति), ध्रुव (स्थिरत्वमु), महारात्रि मरियु महामाय रूपमुललो उन्न ओ नारायणी! नीकु नमस्कारमु.
मेधे सरस्वति वरे भूति बाभ्रवि तामसि |
नियते त्वं प्रसीदेशे नारायणि नमोऽस्तु ते ||
मेधा (बुद्धि), सरस्वति, श्रेष्ठुरालैन वरं, विभूति (ऐश्वर्यं), बाभ्रवि (मुदुरु ऎरुपु रंगु गल शक्ति), तामसि (निद्र/संहार शक्ति), नियत (नियंत्रण) रूपमुललो उन्न ओ नारायणी! नीपै माकु प्रसन्नुरालवु कम्मु.
सर्वस्वरूपे सर्वेशे सर्वशक्तिसमन्विते |
भयेभ्यस्त्राहि नो देवि दुर्गे देवि नमोऽस्तु ते ||
समस्त रूपमुलु नीवे अयिनदाना (सर्वस्वरूपे), अंदरिकी ईश्वरिवि, सर्व शक्तुलतो कूडि उन्न ओ दुर्गा देवी! मम्मल्नि भयाल नुंडि रक्षिंचुमु. नीकु नमस्कारमु.
एतत्ते वदनं सौम्यं लोचनत्रयभूषितम् |
पातु नः सर्वभूतेभ्यः कात्यायनि नमोऽस्तु ते ||
मूडु कन्नुलतो अलंकरिंपबडिन नी सौम्यमैन ई मुखमु (वदनं सौम्यं), समस्त भूत प्रेत पिशाचादि भयाल नुंडि मम्मल्नि कापाडुगाक. ओ कात्यायनी! नीकु नमस्कारमु.
ज्वालाकरालमत्युग्रमशेषासुरसूदनम् |
त्रिशूलं पातु नो भीतेर्भद्रकालि नमोऽस्तु ते ||
ज्वाललतो भयंकरमुगा उंडि, अत्यंत उग्रमुगा असुरुलंदरिनी संहरिंचे नी त्रिशूलमु, मा भयालनु पोगॊट्टि रक्षिंचुगाक. ओ भद्रकाळी! नीकु नमस्कारमु.
हिनस्ति दैत्यतेजांसि स्वनेनापूर्य या जगत् |
सा घंटा पातु नो देवि पापेभ्यो नः सुतानिव ||
तन शब्दमुतो जगत्तुनंता निंपि, दैत्युल तेजस्सुनु हरिंचे नी गंट (घंटा), तल्लि तन बिड्डलनु कापाडुकुन्नट्लुगा मम्मल्नि पापाल नुंडि रक्षिंचुगाक.
असुरासृग्वसापंकचर्चितस्ते करोज्ज्वलः |
शुभाय खड्गो भवतु चंडिके त्वां नता वयम् ||
असुरुल रक्तमु, कॊव्वु अने बुरदतो पूयबडि, नी चेतिलो वॆलुगुतुन्न नी खड्गमु माकु शुभमुलनु चेकूर्चुगाक. ओ चंडिका देवी! नीकु मेमु नमस्करिस्तुन्नामु.
रोगानशेषानपहंसि तुष्टा
रुष्टा तु कामान् सकलानभीष्टान् |
त्वामाश्रितानां न विपन्नराणां
त्वामाश्रिता ह्याश्रयतां प्रयांति ||
ओ देवी! नीवु प्रसन्नुरालवैते (तुष्टा) अशेषमैन रोगालनु (रोगानशेषान्) हरिस्तावु. अदे कोपिस्ते (रुष्टा) मनिषि कोरुकुने समस्त कोरिकलनु (कामान् सकलान्) नशिंपजेस्तावु. निन्नु आश्रयिंचिन वारिकि ऎन्नटिकी आपदलु (विपत्) कलगवु. निन्नु आश्रयिंचिन वारु इतरुलकु आश्रयं इच्चेंतटि स्थितिनि (आश्रयतां) पॊंदुतारु.
एतत्कृतं यत्कदनं त्वयाद्य
धर्मद्विषां देवि महासुराणाम् |
रूपैरनेकैर्बहुधाऽऽत्ममूर्तिं
कृत्वांबिके तत् प्रकरोति कान्या ||
ओ अंबिका! धर्मद्वेषुलैन ई महासुरुलनु संहरिंचुटकु नीवु नी मूर्तिनि अनेक रूपालुगा (रूपैरनेकैः) विभजिंचि, चेसिन ई महाकार्यं नीवु तप्प वेरॆवरु चेयगलरु?
विद्यासु शास्त्रेषु विवेकदीपे-
ममत्वगर्तेऽतिमहांधकारे
विभ्रामयत्येतदतीव विश्वम् ||
समस्त विद्यलंदु, शास्त्रमुलंदु, विवेकान्नि कलिगिंचे दीपमुल वंटि उपनिषद्वाक्यालंदु नीवु तप्प वेरॆवरु उन्नारु? अयिनप्पटिकी, ई जगत्तुनंता ममकारं (ममत्व) अने गाढांधकारं गल गोतिलो पडवेसि भ्रमिंपजेसेदि कूडा नी माये.
रक्षांसि यत्रोग्रविषाश्च नागा
यत्रारयो दस्युबलानि यत्र |
दावानलो यत्र तथाब्धिमध्ये
तत्र स्थिता त्वं परिपासि विश्वम् ||
ऎक्कड राक्षसुलु, विष सर्पालु (नागाः) उंटायो, ऎक्कड शत्रुवुलु, दॊंगल भयं (दस्युबलानि) उंटुंदो, ऎक्कड कार्चिच्चु (दावानलः) लेदा समुद्र मध्यंलो आपदलु उंटायो… अक्कडल्ला नीवु उंडि ई विश्वान्नि रक्षिस्तुन्नावु (परिपासि).
विश्वेश्वरि त्वं परिपासि विश्वं
विश्वात्मिका धारयसीह विश्वम् |
विश्वेशवंद्या भवती भवंति
विश्वाश्रया ये त्वयि भक्तिनम्राः ||
ओ विश्वेश्वरी! नीवे ई विश्वान्नि रक्षिस्तुन्नावु. विश्वात्मिकवु काबट्टि ई विश्वान्नि भरिस्तुन्नावु. नीवु विश्वनाथुनि (शिवुनि) चेत कूडा वंदिंपबडेदानिवि. निन्नु भक्तितो नमस्करिंचेवारु स्वयंगा विश्वानिके आश्रय भूतुलु (विश्वाश्रयाः) अवुतारु.
देवि प्रसीद परिपालय नोऽरिभीते-
पापानि सर्वजगतां प्रशमं नयाशु
उत्पातपाकजनितांश्च महोपसर्गान् ||
ओ देवी! प्रसन्नुरालवु कम्मु. इप्पुडु असुरुलनु वधिंचि मम्मल्नि ऎला कापाडावो, अलागे नित्यं मम्मल्नि शत्रु भयं (अरिभीतेः) नुंडि रक्षिंचु. समस्त जगत्तुलोनि पापालनु, ग्रहगतुल वल्ल कलिगे दुष्फलितालनु (उत्पात), महोपद्रवालनु वॆंटने शांतिंपजेयुमु.
प्रणतानां प्रसीद त्वं देवि विश्वार्तिहारिणि |
त्रैलोक्यवासिनामीड्ये लोकानां वरदा भव ||
शरणु वेडिन वारिपै प्रसन्नुरालवु कम्मु. विश्वंलोनि दुःखालनु हरिंचे ओ देवी! मुल्लोक वासुलचे स्तुतिंपबडेदाना! सकल लोकालकु वरमुलनु इच्चेदानिवि (वरदा) कम्मु.
वरदाऽहं सुरगणा वरं यन्मनसेच्छथ |
तं वृणुध्वं प्रयच्छामि जगतामुपकारकम् ||
देवि इट्लु पलिकॆनु: “ओ देवतलारा! नेनु मीकु वरमुलनु प्रसादिंचुदानिनि (वरदाहं). मी मनस्सुलो ए कोरिक उन्नदो, जगत्तुकु उपकारमु कलिगिंचे आ वरमुनु कोरुकॊनुमु (वरं वृणुध्वम्), नेनु दानिनि अनुग्रहिस्तानु.”
सर्वबाधाप्रशमनं त्रैलोक्यस्याखिलेश्वरि |
एवमेव त्वया कार्यमस्मद्वैरिविनाशनम् ||
देवतलु इट्लु पलिकॆनु: “ओ अखिलेश्वरी! मुल्लोकाललो माकु कलिगे समस्त बाधलनु शांतिंपजेयुमु (सर्वबाधाप्रशमनं). अलागे मा शत्रुवुलैन असुरुलनु इप्पुडु ऎलागैते संहरिंचावो, भविष्यत्तुलो कूडा अलागे विनाशनमु चेयुमु (वैरिविनाशनम्). माकु कावलसिन वरं इदे.”
वैवस्वतेऽंतरे प्राप्ते अष्टाविंशतिमे युगे |
शुंभो निशुंभश्चैवान्यावुत्पत्स्येते महासुरौ ||
देवि इट्लु पलिकॆनु: “वैवस्वत मन्वंतरंलोनि इरवै ऎनिमिदव (अष्टाविंशतिमे) महायुगंलो (द्वापरयुगंलो), मरल शुंभ निशुंभुलने इद्दरु महासुरुलु पुडतारु.”
नंदगोपगृहे जाता यशोदागर्भसंभवा |
ततस्तौ नाशयिष्यामि विंध्याचलनिवासिनी ||
“अप्पुडु नेनु नंदगोपुनि इंट्लो, यशोद गर्भमुन (यशोदागर्भसंभवा) जन्मिंचि, विंध्य पर्वतमुपै निवसिस्तू (विंध्याचलनिवासिनी), आ शुंभ निशुंभुलनु संहरिस्तानु.”
पुनरप्यतिरौद्रेण रूपेण पृथिवीतले |
अवतीर्य हनिष्यामि वैप्रचित्तांश्च दानवान् ||
भक्षयंत्याश्च तानुग्रान् वैप्रचित्तान् महासुरान् |
रक्ता दंता भविष्यंति दाडिमीकुसुमोपमाः ||
“आ तर्वात मरल अत्यंत भयंकरमैन रूपमुतो (अतिरौद्रेण रूपेण) भूमिपै अवतरिंचि, ‘विप्रचित्ति’ वंशानिकि चॆंदिन दानवुलनु हरिस्तानु. आ उग्रुलैन राक्षसुलनु भक्षिंचे समयंलो ना पळ्ळु (दंताः) दानिम्म पूल वलॆ ऎर्रगा (रक्ताः) मारुतायि.”
ततो मां देवताः स्वर्गे मर्त्यलोके च मानवाः |
स्तुवंतो व्याहरिष्यंति सततं रक्तदंतिकाम् ||
“अंदुवल्ल स्वर्गंलोनि देवतलु, भूलोकंलोनि मानवुलु नन्नु ऎल्लप्पुडू ‘रक्तदंतिका’ (रक्तदंतिकाम्) अने पेरुतो स्तुतिस्तारु.”
भूयश्च शतवार्षिक्यामनावृष्ट्यामनंभसि |
मुनिभिः संस्तुता भूमौ संभविष्याम्ययोनिजा ||
“मरॊकसारि भूमिपै वंद संवत्सराल पाटु वर्षालु लेक क्षाममु (अनावृष्ट्याम्) एर्पडिनप्पुडु, मुनुल प्रार्थन मेरकु नेनु भूमिपै अयोनिजगा (संभविष्याम्ययोनिजा) आविर्भविस्तानु.”
ततः शतेन नेत्राणां निरीक्षिष्याम्यहं मुनीन् |
कीर्तयिष्यंति मनुजाः शताक्षीमिति मां ततः ||
“अप्पुडु नेनु वंद कळ्लतो (शतेन नेत्राणां) आ मुनुलनु करुणतो वीक्षिस्तानु. आ कारणमु चेत मनुषुलु नन्नु ‘शताक्षी’ (शताक्षीम्) अनि कीर्तिस्तारु.”
ततोऽहमखिलं लोकमात्मदेहसमुद्भवैः |
भरिष्यामि सुराः शाकैरावृष्टेः प्राणधारकैः ||
शाकंभरीति विख्यातिं तदा यस्याम्यहं भुवि ||
“ओ देवतलारा! आ तर्वात वर्षं कुरिसे वरकु, प्राणालनु निलिपेवि मरियु ना देहमु नुंडि पुट्टिनवि (आत्मदेहसमुद्भवैः) अयिन शाकमुलतो (आकुकूरलु/कायगूरलु – शाकैः) ई लोकान्नंतटिनी नेनु पोषिस्तानु. आ कारणमु चेत नेनु भूमिपै ‘शाकंबरी’ (शाकंभरी) अने पेरुतो प्रसिद्धि चॆंदुतानु.”
तत्रैव च वधिष्यामि दुर्गमाख्यं महासुरम् |
दुर्गादेवीति विख्यातं तन्मे नाम भविष्यति ||
“अक्कडे नेनु दुर्गमुडु (दुर्गमाख्यम्) अने पेरु गल महासुरुडिनि संहरिस्तानु. दानिवल्ल नाकु ‘दुर्गादेवि’ (दुर्गादेवी) अने प्रसिद्धमैन नाममु कलुगुतुंदि.”
पुनश्चाहं यदा भीमं रूपं कृत्वा हिमाचले |
रक्षांसि भक्षयिष्यामि मुनीनां त्राणकारणात् ||
तदा मां मुनयः सर्वे स्तोष्यंत्यानम्रमूर्तयः |
भीमादेवीति विख्यातं तन्मे नाम भविष्यति ||
“मरॊकसारि नेनु हिमालय पर्वतमुपै (हिमाचले) अत्यंत भयंकरमैन (भीमं) रूपमुनु धरिंचि, मुनुलनु रक्षिंचुटकै राक्षसुलनु भक्षिस्तानु. अप्पुडु मुनुलंदरू भक्तितो नमस्करिस्तू नन्नु स्तुतिस्तारु. आ समयंलो नाकु ‘भीमादेवि’ (भीमादेवी) अने पेरु प्रख्याति लभिस्तुंदि.”
यदारुणाख्यस्त्रैलोक्ये महाबाधां करिष्यति |
तदाऽहं भ्रामरं रूपं कृत्वाऽसंख्येयषट्पदम् ||
त्रैलोक्यस्य हितार्थाय वधिष्यामि महासुरम् |
भ्रामरीति च मां लोकास्तदा स्तोष्यंति सर्वतः ||
“अरुणुडु (अरुणाख्यः) अने राक्षसुडु मुल्लोकालकु महा बाधनु कलिगिंचिनप्पुडु, नेनु लॆक्कलेनन्नि तुम्मॆदल रूपमुनु (भ्रामरं रूपं कृत्वाऽसंख्येयषट्पदम्) धरिंचि, लोक कळ्याणमु कोसं आ महासुरुडिनि संहरिस्तानु. अप्पुडु लोकमंतटा प्रजलु नन्नु ‘भ्रामरी’ (भ्रामरी) अनि स्तोत्रं चेस्तारु.”
इत्थं यदा यदा बाधा दानवोत्था भविष्यति |
तदा तदावतीर्याहं करिष्याम्यरिसंक्षयम् ||
“ई विधमुगा ऎप्पुडॆप्पुडु (यदा यदा) दानवुल वल्ल लोकानिकि बाध कलुगुतुंदो, अप्पुडप्पुडु (तदा तदा) नेनु अवतरिंचि (अवतीर्याहम्) शत्रुवुलनु संहरिस्तानु (करिष्याम्यरिसंक्षयम्).”
इति श्रीमार्कंडेयपुराणे सावर्णिके मन्वंतरे देवीमाहात्म्ये नारायणीस्तुतिर्नाम एकादशोऽध्यायः ||
(उवाचमंत्राः – ४, अर्धमंत्राः – १, श्लोकमंत्राः – ५०, एवं – ५५, एवमादितः – ६३०)
द्वादशोऽध्यायः (भगवती वाक्यं)
गमनिक
: पैन इव्वबडिन श्रीचंडी सप्तशतिलोनि अध्यायं (श्लोकालु मात्रमे), ई क्रिंदि पुस्तकमुलो कूडा उन्नदि.
श्री दुर्गा स्तोत्रनिधि
(नित्य पारायण ग्रंथमु)
संपूर्ण
श्री दुर्गा सप्तशती
चूडंडि.
मा प्रचुरण:
श्री बगळामुखी स्तोत्रनिधि (तात्पर्य सहितं)
प्रिंटिंगु पूर्ति अयि कॊनुगोलुकु सिद्धंगा उंदि.
स्तोत्रनिधि (तॆलुगु) वाट्साप् छानल् :
मा तॆलुगु वाट्साप् छानल् नि फालो चेयडानिकि
इक्कड क्लिक् चेयंडि
"तॆलुगु"
विप्रुलकु, द्विजुलकु विज्ञप्ति :
मंत्र अनुष्ठानं लेक नेटि कालंलो धर्माचरण क्षीणिस्तू उन्नदि. दयचेसि मीकु उपदेशं उन्न मंत्रं कनीसं लक्ष जपं चेयंडि. मीकु अतिदग्गरलो उन्न देवालयानिकि प्रतिरोजू वॆळ्ळि अक्कडि देवत मंत्रान्नि कनीसं 108 जपंचेसि, आ देवत बलान्नि वृद्धि चेयंडि. देवत अनुग्रहं उंटेने आ प्रांतंलो धर्मं वर्धिल्लुतुंदि.
तॆलुगु
tèlugu
śrī durgā saptaśatī
[gamanika: ī adhyāyaṃ (ślokālu mātrame) “
” pārāyaṇa graṃthamulo kūḍā unnadi.
|| oṃ ||
ṛṣiruvāca ||
devyā hate tatra mahāsureṃdre
seṃdrāḥ surā vahnipurogamāstām |
kātyāyanīṃ tuṣṭuvuriṣṭalābhā-
medhā muni iṭlu palikènu: ā mahāsureśvaruḍaina śuṃbhuḍu hatamavvagāne, iṃdrunito kūḍina devatalu mariyu agnidevuḍu muṃduṃḍi (vahnipurogamāḥ) ā kātyāyanī devini stutiṃciri. tamaku labhiṃcina vijayaṃ valla (iṣṭalābhāt) vāri mukha padmamulu (vaktrābja) vikasiṃcāyi, tadvārā dikkulannī prakāśiṃcāyi.
devi prapannārtihare prasīda
prasīda mātarjagato'khilasya |
prasīda viśveśvari pāhi viśvaṃ
tvamīśvarī devi carācarasya ||
“o devī! śaraṇu korina vāri duḥkhālanu hariṃcedānā! (prapannārtihare) prasannurālavu kammu. o mātā! ī nikhila jagattuku śāṃtini prasādiṃcu. o viśveśvarī! viśvānni rakṣiṃcu. ī carācara jagattuku (carācarasya) nīve adhīśvarivi.”
ādhārabhūtā jagatastvamekā
mahīsvarūpeṇa yataḥ sthitāsi |
apāṃ svarūpasthitayā tvayaita-
“ī jagattuku nīvu òkkadānive (tvamekā) ādhārabhūturālavu. nīvu bhūmi rūpaṃlo (mahīsvarūpeṇa) sthiraṃgā unnāvu. o alaghu vikramavaṃturālā! nīvu jala svarūpaṃlo uṃḍi ī mòttaṃ viśvāniki tṛptini, jīvaśaktini (āpyāyate) prasādistunnāvu.”
tvaṃ vaiṣṇavī śaktiranaṃtavīryā
viśvasya bījaṃ paramā'si māyā |
sammohitaṃ devi samastametat
tvaṃ vai prasannā bhuvi muktihetuḥ ||
“nīvu anaṃtamaina vīryaṃ gala viṣṇu śaktivi (vaiṣṇavī śaktiḥ). nīvu viśvamaṃtaṭikī mūlamaina parama māyavu (viśvasya bījaṃ paramā māyā). o devī! ī samasta prapaṃcaṃ nī māya cetane mohiṃpabaḍutoṃdi. nīvu prasannurālavaite ī bhūmipai muktini prasādiṃce hetuvuvu nīve.”
vidyāḥ samastāstava devi bhedāḥ
striyaḥ samastāḥ sakalā jagatsu |
tvayaikayā pūritamaṃbayaitat
kā te stutiḥ stavyaparā paroktiḥ ||
“o devī! lokaṃloni samasta vidyalu nī vividha rūpāle. ī jagattuloni strīlaṃdarū (striyaḥ samastāḥ) nī svarūpamule. o aṃbikā! nīvu òkkadānive ī viśvamaṃtaṭā niṃḍi unnāvu. sarvotkṛṣṭamaina nīku memu cese stuti epāṭidi? (stutiki atītamaina nīku e māṭalu saripotāyi?)”
sarvabhūtā yadā devī bhuktimuktipradāyinī |
tvaṃ stutā stutaye kā vā bhavaṃtu paramoktayaḥ ||
“nīvu sarvabhūta svarūpiṇivi. bhogānni (bhukti) mariyu mokṣānni (mukti) prasādiṃcedānavu. aṭuvaṃṭi ninnu stutiṃcaḍāniki gòppa māṭalu emunnāyi? (anagā nīvu stuti pāṭhālaku aṃdani dānivani bhāvaṃ).”
sarvasya buddhirūpeṇa janasya hṛdi saṃsthite |
svargāpavargade devi nārāyaṇi namo'stu te ||
“samasta prāṇula hṛdayālalo buddhi rūpaṃlo (buddhirūpeṇa) nivasiṃcedānā! svargānni mariyu apavargānni (mokṣānni) prasādiṃce o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.”
kalākāṣṭhādirūpeṇa pariṇāmapradāyini |
viśvasyoparatau śakte nārāyaṇi namo'stu te ||
kālamu yòkka sūkṣma rūpālaina kala, kāṣṭha (kalākāṣṭhādirūpeṇa) mòdalaina rūpamulalo uṃḍi, samasta jagattuku mārpunu/pariṇāmamunu (pariṇāmapradāyini) kaligiṃcedānā! praḻayakālaṃlo viśvānni upasaṃhariṃce śakti galadānā! o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
sarvamaṃgaḻamāṃgaḻye śive sarvārthasādhike |
śaraṇye tryaṃbake gauri nārāyaṇi namo'stu te ||
sarva maṃgaḻamulaku maṃgaḻamuniccedānā (sarvamaṃgaḻamāṃgaḻye), śubhapradāyinivi (śive), dharmārthakāmamokṣālane nālugu puruṣārthālanu siddhaṃpajesedānā (sarvārthasādhike), śaraṇu koradaginadānā (śaraṇye), mukkaṃṭivaina o gaurī! nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
sṛṣṭisthitivināśānāṃ śaktibhūte sanātani |
guṇāśraye guṇamaye nārāyaṇi namo'stu te ||
sṛṣṭi, sthiti mariyu vināśanālaku (sṛṣṭisthitivināśānāṃ) mūlaśaktivi, śāśvatamainadānivi (sanātani), triguṇālaku ādhārabhūturālivi mariyu triguṇa svarūpiṇivi ayina o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
śaraṇāgatadīnārtaparitrāṇaparāyaṇe |
sarvasyārtihare devi nārāyaṇi namo'stu te ||
śaraṇujòccina dīnulanu, ārtulanu rakṣiṃcaḍame paramāvadhigā galadānā (śaraṇāgatadīnārtaparitrāṇaparāyaṇe), samasta prāṇula duḥkhālanu hariṃce o devī! nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
haṃsayuktavimānasthe brahmāṇīrūpadhāriṇi |
kauśāṃbhaḥkṣarike devi nārāyaṇi namo'stu te ||
(brahmāṇi): haṃsalu pūncina vimānamupai kūrcunnadānā, brahmāṇī rūpamunu dhariṃcinadānā, darbhato kūḍina pavitra jalamunu (prokṣaṇa kosaṃ) cilakariṃcedānā! o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
triśūlacaṃdrāhidhare mahāvṛṣabhavāhini |
māheśvarīsvarūpeṇa nārāyaṇi namo'stu te ||
(māheśvari): triśūlamunu, caṃdrarekhanu, sarpamunu dhariṃcinadānā, gòppa vṛṣabhamunu vāhanamugā galadānā, māheśvarī svarūpamuto unna o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
mayūrakukkuṭavṛte mahāśaktidhare'naghe |
kaumārīrūpasaṃsthāne nārāyaṇi namo'stu te ||
(kaumāri): nèmali mariyu koḍipuṃju vāhanamugā galadānā, gòppa śakti ane āyudhānni dhariṃcina niṣkalmaṣurālā (anaghe), kaumārī rūpamulo unna o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
śaṃkhacakragadāśārṅgagṛhītaparamāyudhe |
prasīda vaiṣṇavīrūpe nārāyaṇi namo'stu te ||
(vaiṣṇavi): śaṃkhamu, cakramu, gada, śārṅgamane villu mòdalaina śreṣṭhamaina āyudhālanu dhariṃcinadānā, vaiṣṇavī rūpamuto unna o nārāyaṇī! māpai prasannurālavu kammu. nīku namaskāramu.
gṛhītogramahācakre daṃṣṭroddhṛtavasuṃdhare |
varāharūpiṇi śive nārāyaṇi namo'stu te ||
(vārāhi): bhayaṃkaramaina mahā cakramunu dhariṃci, tana koralato bhūmini uddhariṃcinadānā (daṃṣṭroddhṛtavasuṃdhare), vārāhī rūpamulo unna śubhapradāyinivaina o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
nṛsiṃharūpeṇogreṇa haṃtuṃ daityān kṛtodyame |
trailokyatrāṇasahite nārāyaṇi namo'stu te ||
(nārasiṃhi): daityulanu saṃhariṃcuṭaku bhayaṃkaramaina narasiṃha rūpamunu dālcinadānā, mullokālanu rakṣiṃcuṭaku pūnukunna o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
kirīṭini mahāvajre sahasranayanojjvale |
vṛtraprāṇahare caiṃdri nārāyaṇi namo'stu te ||
(aiṃdri): kirīṭamunu dhariṃcinadānā, gòppa vajrāyudhamu cetabūninadānā, veyi kannulato prakāśiṃcedānā (sahasranayanojjvale), vṛtrāsuruni prāṇālanu hariṃcina aiṃdrī śaktivaina o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
śivadūtīsvarūpeṇa hatadaityamahābale |
ghorarūpe mahārāve nārāyaṇi namo'stu te ||
(śivadūti): śivadūtī svarūpamuto mahābalavaṃtulaina daityulanu saṃhariṃcinadānā, bhayaṃkaramaina rūpamu mariyu bhīkaramaina garjanalu (mahārāve) gala o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
daṃṣṭrākarālavadane śiromālāvibhūṣaṇe |
cāmuṃḍe muṃḍamathane nārāyaṇi namo'stu te ||
(cāmuṃḍa): koralato bhayaṃkaramugā unna mukhamu galadānā, muṃḍāsuruni mardiṃcinadānā, śiromālalanu alaṃkāramugā dhariṃcina o cāmuṃḍā! nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
lakṣmi lajje mahāvidye śraddhe puṣṭi svadhe dhruve |
mahārātri mahāmāye nārāyaṇi namo'stu te ||
lakṣmi, lajja (vinayaṃ), mahāvidya, śraddha, puṣṭi (poṣaṇa), svadha (pitṛdevatala śakti), dhruva (sthiratvamu), mahārātri mariyu mahāmāya rūpamulalo unna o nārāyaṇī! nīku namaskāramu.
medhe sarasvati vare bhūti bābhravi tāmasi |
niyate tvaṃ prasīdeśe nārāyaṇi namo'stu te ||
medhā (buddhi), sarasvati, śreṣṭhurālaina varaṃ, vibhūti (aiśvaryaṃ), bābhravi (muduru èrupu raṃgu gala śakti), tāmasi (nidra/saṃhāra śakti), niyata (niyaṃtraṇa) rūpamulalo unna o nārāyaṇī! nīpai māku prasannurālavu kammu.
sarvasvarūpe sarveśe sarvaśaktisamanvite |
bhayebhyastrāhi no devi durge devi namo'stu te ||
samasta rūpamulu nīve ayinadānā (sarvasvarūpe), aṃdarikī īśvarivi, sarva śaktulato kūḍi unna o durgā devī! mammalni bhayāla nuṃḍi rakṣiṃcumu. nīku namaskāramu.
etatte vadanaṃ saumyaṃ locanatrayabhūṣitam |
pātu naḥ sarvabhūtebhyaḥ kātyāyani namo'stu te ||
mūḍu kannulato alaṃkariṃpabaḍina nī saumyamaina ī mukhamu (vadanaṃ saumyaṃ), samasta bhūta preta piśācādi bhayāla nuṃḍi mammalni kāpāḍugāka. o kātyāyanī! nīku namaskāramu.
jvālākarālamatyugramaśeṣāsurasūdanam |
triśūlaṃ pātu no bhīterbhadrakāli namo'stu te ||
jvālalato bhayaṃkaramugā uṃḍi, atyaṃta ugramugā asurulaṃdarinī saṃhariṃce nī triśūlamu, mā bhayālanu pogòṭṭi rakṣiṃcugāka. o bhadrakāḻī! nīku namaskāramu.
hinasti daityatejāṃsi svanenāpūrya yā jagat |
sā ghaṃṭā pātu no devi pāpebhyo naḥ sutāniva ||
tana śabdamuto jagattunaṃtā niṃpi, daityula tejassunu hariṃce nī gaṃṭa (ghaṃṭā), talli tana biḍḍalanu kāpāḍukunnaṭlugā mammalni pāpāla nuṃḍi rakṣiṃcugāka.
asurāsṛgvasāpaṃkacarcitaste karojjvalaḥ |
śubhāya khaḍgo bhavatu caṃḍike tvāṃ natā vayam ||
asurula raktamu, kòvvu ane buradato pūyabaḍi, nī cetilo vèlugutunna nī khaḍgamu māku śubhamulanu cekūrcugāka. o caṃḍikā devī! nīku memu namaskaristunnāmu.
rogānaśeṣānapahaṃsi tuṣṭā
ruṣṭā tu kāmān sakalānabhīṣṭān |
tvāmāśritānāṃ na vipannarāṇāṃ
tvāmāśritā hyāśrayatāṃ prayāṃti ||
o devī! nīvu prasannurālavaite (tuṣṭā) aśeṣamaina rogālanu (rogānaśeṣān) haristāvu. ade kopiste (ruṣṭā) maniṣi korukune samasta korikalanu (kāmān sakalān) naśiṃpajestāvu. ninnu āśrayiṃcina vāriki ènnaṭikī āpadalu (vipat) kalagavu. ninnu āśrayiṃcina vāru itarulaku āśrayaṃ icceṃtaṭi sthitini (āśrayatāṃ) pòṃdutāru.
etatkṛtaṃ yatkadanaṃ tvayādya
dharmadviṣāṃ devi mahāsurāṇām |
rūpairanekairbahudhā''tmamūrtiṃ
kṛtvāṃbike tat prakaroti kānyā ||
o aṃbikā! dharmadveṣulaina ī mahāsurulanu saṃhariṃcuṭaku nīvu nī mūrtini aneka rūpālugā (rūpairanekaiḥ) vibhajiṃci, cesina ī mahākāryaṃ nīvu tappa verèvaru ceyagalaru?
vidyāsu śāstreṣu vivekadīpe-
mamatvagarte'timahāṃdhakāre
vibhrāmayatyetadatīva viśvam ||
samasta vidyalaṃdu, śāstramulaṃdu, vivekānni kaligiṃce dīpamula vaṃṭi upaniṣadvākyālaṃdu nīvu tappa verèvaru unnāru? ayinappaṭikī, ī jagattunaṃtā mamakāraṃ (mamatva) ane gāḍhāṃdhakāraṃ gala gotilo paḍavesi bhramiṃpajesedi kūḍā nī māye.
rakṣāṃsi yatrograviṣāśca nāgā
yatrārayo dasyubalāni yatra |
dāvānalo yatra tathābdhimadhye
tatra sthitā tvaṃ paripāsi viśvam ||
èkkaḍa rākṣasulu, viṣa sarpālu (nāgāḥ) uṃṭāyo, èkkaḍa śatruvulu, dòṃgala bhayaṃ (dasyubalāni) uṃṭuṃdo, èkkaḍa kārciccu (dāvānalaḥ) ledā samudra madhyaṃlo āpadalu uṃṭāyo… akkaḍallā nīvu uṃḍi ī viśvānni rakṣistunnāvu (paripāsi).
viśveśvari tvaṃ paripāsi viśvaṃ
viśvātmikā dhārayasīha viśvam |
viśveśavaṃdyā bhavatī bhavaṃti
viśvāśrayā ye tvayi bhaktinamrāḥ ||
o viśveśvarī! nīve ī viśvānni rakṣistunnāvu. viśvātmikavu kābaṭṭi ī viśvānni bharistunnāvu. nīvu viśvanāthuni (śivuni) ceta kūḍā vaṃdiṃpabaḍedānivi. ninnu bhaktito namaskariṃcevāru svayaṃgā viśvānike āśraya bhūtulu (viśvāśrayāḥ) avutāru.
devi prasīda paripālaya no'ribhīte-
pāpāni sarvajagatāṃ praśamaṃ nayāśu
utpātapākajanitāṃśca mahopasargān ||
o devī! prasannurālavu kammu. ippuḍu asurulanu vadhiṃci mammalni èlā kāpāḍāvo, alāge nityaṃ mammalni śatru bhayaṃ (aribhīteḥ) nuṃḍi rakṣiṃcu. samasta jagattuloni pāpālanu, grahagatula valla kalige duṣphalitālanu (utpāta), mahopadravālanu vèṃṭane śāṃtiṃpajeyumu.
praṇatānāṃ prasīda tvaṃ devi viśvārtihāriṇi |
trailokyavāsināmīḍye lokānāṃ varadā bhava ||
śaraṇu veḍina vāripai prasannurālavu kammu. viśvaṃloni duḥkhālanu hariṃce o devī! mulloka vāsulace stutiṃpabaḍedānā! sakala lokālaku varamulanu iccedānivi (varadā) kammu.
varadā'haṃ suragaṇā varaṃ yanmanasecchatha |
taṃ vṛṇudhvaṃ prayacchāmi jagatāmupakārakam ||
devi iṭlu palikènu: “o devatalārā! nenu mīku varamulanu prasādiṃcudānini (varadāhaṃ). mī manassulo e korika unnado, jagattuku upakāramu kaligiṃce ā varamunu korukònumu (varaṃ vṛṇudhvam), nenu dānini anugrahistānu.”
sarvabādhāpraśamanaṃ trailokyasyākhileśvari |
evameva tvayā kāryamasmadvairivināśanam ||
devatalu iṭlu palikènu: “o akhileśvarī! mullokālalo māku kalige samasta bādhalanu śāṃtiṃpajeyumu (sarvabādhāpraśamanaṃ). alāge mā śatruvulaina asurulanu ippuḍu èlāgaite saṃhariṃcāvo, bhaviṣyattulo kūḍā alāge vināśanamu ceyumu (vairivināśanam). māku kāvalasina varaṃ ide.”
vaivasvate'ṃtare prāpte aṣṭāviṃśatime yuge |
śuṃbho niśuṃbhaścaivānyāvutpatsyete mahāsurau ||
devi iṭlu palikènu: “vaivasvata manvaṃtaraṃloni iravai ènimidava (aṣṭāviṃśatime) mahāyugaṃlo (dvāparayugaṃlo), marala śuṃbha niśuṃbhulane iddaru mahāsurulu puḍatāru.”
naṃdagopagṛhe jātā yaśodāgarbhasaṃbhavā |
tatastau nāśayiṣyāmi viṃdhyācalanivāsinī ||
“appuḍu nenu naṃdagopuni iṃṭlo, yaśoda garbhamuna (yaśodāgarbhasaṃbhavā) janmiṃci, viṃdhya parvatamupai nivasistū (viṃdhyācalanivāsinī), ā śuṃbha niśuṃbhulanu saṃharistānu.”
punarapyatiraudreṇa rūpeṇa pṛthivītale |
avatīrya haniṣyāmi vaipracittāṃśca dānavān ||
bhakṣayaṃtyāśca tānugrān vaipracittān mahāsurān |
raktā daṃtā bhaviṣyaṃti dāḍimīkusumopamāḥ ||
“ā tarvāta marala atyaṃta bhayaṃkaramaina rūpamuto (atiraudreṇa rūpeṇa) bhūmipai avatariṃci, ‘vipracitti’ vaṃśāniki cèṃdina dānavulanu haristānu. ā ugrulaina rākṣasulanu bhakṣiṃce samayaṃlo nā paḻḻu (daṃtāḥ) dānimma pūla valè èrragā (raktāḥ) mārutāyi.”
tato māṃ devatāḥ svarge martyaloke ca mānavāḥ |
stuvaṃto vyāhariṣyaṃti satataṃ raktadaṃtikām ||
“aṃduvalla svargaṃloni devatalu, bhūlokaṃloni mānavulu nannu èllappuḍū ‘raktadaṃtikā’ (raktadaṃtikām) ane peruto stutistāru.”
bhūyaśca śatavārṣikyāmanāvṛṣṭyāmanaṃbhasi |
munibhiḥ saṃstutā bhūmau saṃbhaviṣyāmyayonijā ||
“maròkasāri bhūmipai vaṃda saṃvatsarāla pāṭu varṣālu leka kṣāmamu (anāvṛṣṭyām) erpaḍinappuḍu, munula prārthana meraku nenu bhūmipai ayonijagā (saṃbhaviṣyāmyayonijā) āvirbhavistānu.”
tataḥ śatena netrāṇāṃ nirīkṣiṣyāmyahaṃ munīn |
kīrtayiṣyaṃti manujāḥ śatākṣīmiti māṃ tataḥ ||
“appuḍu nenu vaṃda kaḻlato (śatena netrāṇāṃ) ā munulanu karuṇato vīkṣistānu. ā kāraṇamu ceta manuṣulu nannu ‘śatākṣī’ (śatākṣīm) ani kīrtistāru.”
tato'hamakhilaṃ lokamātmadehasamudbhavaiḥ |
bhariṣyāmi surāḥ śākairāvṛṣṭeḥ prāṇadhārakaiḥ ||
śākaṃbharīti vikhyātiṃ tadā yasyāmyahaṃ bhuvi ||
“o devatalārā! ā tarvāta varṣaṃ kurise varaku, prāṇālanu nilipevi mariyu nā dehamu nuṃḍi puṭṭinavi (ātmadehasamudbhavaiḥ) ayina śākamulato (ākukūralu/kāyagūralu – śākaiḥ) ī lokānnaṃtaṭinī nenu poṣistānu. ā kāraṇamu ceta nenu bhūmipai ‘śākaṃbarī’ (śākaṃbharī) ane peruto prasiddhi cèṃdutānu.”
tatraiva ca vadhiṣyāmi durgamākhyaṃ mahāsuram |
durgādevīti vikhyātaṃ tanme nāma bhaviṣyati ||
“akkaḍe nenu durgamuḍu (durgamākhyam) ane peru gala mahāsuruḍini saṃharistānu. dānivalla nāku ‘durgādevi’ (durgādevī) ane prasiddhamaina nāmamu kalugutuṃdi.”
punaścāhaṃ yadā bhīmaṃ rūpaṃ kṛtvā himācale |
rakṣāṃsi bhakṣayiṣyāmi munīnāṃ trāṇakāraṇāt ||
tadā māṃ munayaḥ sarve stoṣyaṃtyānamramūrtayaḥ |
bhīmādevīti vikhyātaṃ tanme nāma bhaviṣyati ||
“maròkasāri nenu himālaya parvatamupai (himācale) atyaṃta bhayaṃkaramaina (bhīmaṃ) rūpamunu dhariṃci, munulanu rakṣiṃcuṭakai rākṣasulanu bhakṣistānu. appuḍu munulaṃdarū bhaktito namaskaristū nannu stutistāru. ā samayaṃlo nāku ‘bhīmādevi’ (bhīmādevī) ane peru prakhyāti labhistuṃdi.”
yadāruṇākhyastrailokye mahābādhāṃ kariṣyati |
tadā'haṃ bhrāmaraṃ rūpaṃ kṛtvā'saṃkhyeyaṣaṭpadam ||
trailokyasya hitārthāya vadhiṣyāmi mahāsuram |
bhrāmarīti ca māṃ lokāstadā stoṣyaṃti sarvataḥ ||
“aruṇuḍu (aruṇākhyaḥ) ane rākṣasuḍu mullokālaku mahā bādhanu kaligiṃcinappuḍu, nenu lèkkalenanni tummèdala rūpamunu (bhrāmaraṃ rūpaṃ kṛtvā'saṃkhyeyaṣaṭpadam) dhariṃci, loka kaḻyāṇamu kosaṃ ā mahāsuruḍini saṃharistānu. appuḍu lokamaṃtaṭā prajalu nannu ‘bhrāmarī’ (bhrāmarī) ani stotraṃ cestāru.”
itthaṃ yadā yadā bādhā dānavotthā bhaviṣyati |
tadā tadāvatīryāhaṃ kariṣyāmyarisaṃkṣayam ||
“ī vidhamugā èppuḍèppuḍu (yadā yadā) dānavula valla lokāniki bādha kalugutuṃdo, appuḍappuḍu (tadā tadā) nenu avatariṃci (avatīryāham) śatruvulanu saṃharistānu (kariṣyāmyarisaṃkṣayam).”
iti śrīmārkaṃḍeyapurāṇe sāvarṇike manvaṃtare devīmāhātmye nārāyaṇīstutirnāma ekādaśo'dhyāyaḥ ||
(uvācamaṃtrāḥ – 4, ardhamaṃtrāḥ – 1, ślokamaṃtrāḥ – 50, evaṃ – 55, evamāditaḥ – 630)
dvādaśo'dhyāyaḥ (bhagavatī vākyaṃ)
gamanika
: paina ivvabaḍina śrīcaṃḍī saptaśatiloni adhyāyaṃ (ślokālu mātrame), ī kriṃdi pustakamulo kūḍā unnadi.
(nitya pārāyaṇa graṃthamu)
saṃpūrṇa
śrī durgā saptaśatī
cūḍaṃḍi.
mā pracuraṇa:
priṃṭiṃgu pūrti ayi kònugoluku siddhaṃgā uṃdi.
mā tèlugu vāṭsāp chānal ni phālo ceyaḍāniki
ikkaḍa klik ceyaṃḍi
"tèlugu"
viprulaku, dvijulaku vijñapti :
maṃtra anuṣṭhānaṃ leka neṭi kālaṃlo dharmācaraṇa kṣīṇistū unnadi. dayacesi mīku upadeśaṃ unna maṃtraṃ kanīsaṃ lakṣa japaṃ ceyaṃḍi. mīku atidaggaralo unna devālayāniki pratirojū vèḻḻi akkaḍi devata maṃtrānni kanīsaṃ 108 japaṃcesi, ā devata balānni vṛddhi ceyaṃḍi. devata anugrahaṃ uṃṭene ā prāṃtaṃlo dharmaṃ vardhillutuṃdi.
tèlugu
🕉️ పారాయణ విధానము & ఆధ్యాత్మిక ప్రాశస్త్యము (Chanting Methodology & Significance)
🪔 పారాయణ సమయము (Auspicious Chanting Time)
Best recited during Brahma Muhurta (4:00 AM – 6:00 AM) or during evening Sandhya Kaala after cleansing and lighting a traditional oil lamp (దీపారాధన).
🧘 ఆసనము & నియమములు (Posture & Focus)
Sit facing East or North on a clean woolen or cotton mat. Chant with clear pronunciation, maintaining steady rhythm and heartfelt devotion to Divinity.
Preserved across authentic palm-leaf manuscripts and classical Sanskrit traditions, this sacred hymn is revered across generations as an essential daily sadhana for spiritual seekers and householders alike.